Mikroliegumu skaits un platība ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām pa organismu grupām

Mikroliegumi ir nelielas teritorijas ((0,1-20 ha), putniem līdz 200 ha), kuras veido, lai nodrošinātu konkrētas īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību, parasti – ārpus ĪADT. Mikroliegumus var veidot arī ĪADT, ja to funkcionālās zonas nenodrošina īpaši aizsargājamās sugas vai biotopa aizsardzību.

Kopumā pēc stāvokļa uz 2011.gadu izveidoti 2110 mikroliegumi ar kopējo platību 38 914,9 ha. No tiem tikai 24 mikroliegumiem (piemēram, Bērzoles riests, Dravenieku avoti u.c.) ir noteikts Natura 2000 teritorijas statuss.

Laika posmā no 2008. līdz 2011. gadam ārpus ĪADT (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritoriju) ir izveidoti 439 mikroliegumi ar kopējo platību 7400,2 ha. Visbiežāk šajā laika posmā mikroliegumi (268) veidoti putnu sugām ar kopējo platību 6484.9 ha. Visā pārskata periodā maz mikroliegumu ir veidoti augiem un pārējām aizsargājamo sugu grupām. Salīdzinot ar iepriekšējā Nacionālā ziņojuma par Vides stāvokli rezultātiem, vērojama kopējā tendence samazināties jauno mikroliegumu veidošanai, jo pēdējo četru gadu laikā izveidoto mikroliegumu skaits ir ievērojami mazāks.

No putnu sugām visbiežāk mikroliegumi veidoti melnajam stārķim (88) ar kopējo platību 1898.9 ha un mazajam ērglim (61) ar kopējo platību 1026,1 ha. No biotopiem pārskata periodā visbiežāk mikroliegumi veidoti Skuju koku meža biotopam (41) ar kopējo platību 205,3 ha.

Pārskata periodā ar Natura 2000 teritorijas statusu izveidots tikai viens mikroliegums mednim (Igaunijas riests).



Papildinājums Excel formātā - 2012., 2013. un 2014. gada dati

AVOTS: Dabas aizsardzības pārvalde www.daba.gov.lv