Nokrišņu daudzums

Nokrišņu daudzums ir ūdens slānis, kurš šķidru nokrišņu izkrišanas un/vai cietu nokrišņu izkušanas rezultātā izveidotos uz horizontālas virsmas, ūdenim neiztvaikojot, neiesūcoties virsmā un nenotekot no tās. Nokrišņu mērvienība ir milimetrs [mm]. Vienu milimetru biezs ūdens slānis rodas, vienam litram ūdens izlīstot uz vienu kvadrātmetru lielas horizontālas virsmas. Visbiežāk nokrišņi - lietus, sniegs, dažāda izmēra sniega vai ledus graudi, krusa – izkrīt no mākoņiem. Atsevišķos gadījumos nokrišņus var dot arī intensīva sarma, rasa un migla. Nokrišņu daudzuma raksturojums ir veikts, apkopojot datus 23 Latvijas novērojumu stacijās. Mērinstrumentu nokrišņu atveres augstums virs zemes virsmas ir 2,0 metri.

2008.-2011. gadu periodā vismitrākais bija 2010. gads – ar nokrišņu daudzumu 857 mm (130% no normas), tas bija nokrišņiem bagātākais gads 21. gadsimtā un otrais mitrākais pēdējos 90 gados. Perioda laikā vismazāk nokrišņu – 691 mm (105%) – bija 2011. gadā. 2008. gadā nokrišņu daudzums bija 744, bet 2009. gadā – 753 mm. Katrā no aizvadītajiem četriem gadiem nokrišņu daudzuma jomā ir bijis kas īpašs. Tā ar mēneša nokrišņu daudzumu, kas divas reizes pārsniedza normu, 2008. gada marts kļuva par vismitrāko pavasara sākuma mēnesi kopumā Latvijā pēdējos 90 gados. Savukārt 2009. gada aprīlis ar nokrišņu daudzumu Latvijā tikai 19% no normas bija otrais sausākais pavasara vidus mēnesis, bet daudzviet Latgalē tas bija vissausākais šī rajona nokrišņu novērojumu vēsturē.



2010. gada augusts ar nokrišņu daudzumu, kas gandrīz divas reizes pārsniedza normu, bija nokrišņiem visbagātākais 21. gadsimta mēnesis un trešais lietainākais augusts Latvijas nokrišņu novērojumu vēsturē. Pateicoties tam, 2010. gada vasara bija trešā vismitrākā. Arī divi ar nokrišņiem visbagātākie decembri ir bijuši 2008.-2011. gadu periodā - 2011. gada decembris ir bijis pēdējos 90 gados ar nokrišņiem visbagātāko pirmajā, bet 2010. gada decembris – otrajā vietā.

Papildinājums Excel formātā - 2012. - 2014. gada dati

AVOTS: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs www.meteo.lv