Biogēno elementu (slāpekļa, N-NO3 un fosfora, P- PO4) vidējās koncentrācijas Rīgas līcī un Latvijas teritoriālajos ūdeņos (pārejas, piekrastes un jūras ūdeņos) ziemas periodā, μmol/l

No Latvijas jūrā ienestā slāpekļa un fosfora galvenais avots ir pārrobežu piesārņojums, kas sastāda aptuveni 50% no kopējā ienestā fosfora un nedaudz virs 50% no slāpekļa apjoma. Savukārt difūzo avotu radītās slodzes ir otras lielākās aiz pārrobežu pārneses radītajām. Par galveno difūzā piesārņojuma avotu Baltijas jūras reģionā ir uzskatāma lauksaimniecība.
Slāpeklis ūdeņos nonāk galvenokārt no lauksaimniecībā izmantotā organiskā un neorganiskā mēslojuma, zināma daļa slāpekļa piesārņojuma upēs nonāk no mežiem un citām dabiskām teritorijām, kā arī nosēdumu veidā no gaisa.
Biogēno elementu (nitrātu un fosfātu) koncentrācijas sezonālā dinamika Baltijas jūrā un Rīgas līcī pamatā ir saistīta ar bioloģiskās aktivitātes sezonālo dinamiku. Ziemā, kad ūdens temperatūra ir zema un praktiski nav vērojama stratifikācija, bioloģiskā aktivitāte arī ir zema un biogēnie elementi pamatā ir neorganiskajā formā. Pavasarī, palielinoties saules apgaismojumam un sasilstot ūdenim, strauji pieaug bioloģiskā aktivitāte un maijā parasti biogēno vielu sāļu formas virsējā slānī pilnībā asimilējas fitoplanktonā. Rudenī, ūdenim atdziestot, bioloģiskā aktivitāte samazinās, sasniedzot ziemas līmeni, bet rudens-ziemas konvektīvās sajaukšanās rezultātā piegrunts slānī organikai sadaloties uzkrātie biogēni elementi tiek iemaisīti visā ūdens slānī. Tādējādi vispiemērotākie indikatori biogēnu uzkrāšanās raksturošanai ir nitrātu un fosfātu ziemas koncentrācijas. Fitoplanktona barības vielu koncentrācijas jūrā ziemā – augu veģetācijas miera periodā, kad tās nav iesaistītas fitoplanktona biomasas veidošanā, raksturo kopējos barības krājumus jūrā.
Aplūkojot šos biogēnos elementus daudzgadīgajā aspektā redzam, ka līča atklātajā daļā nitrātu slāpekļa ziemas koncentrācijai bija novērojama pieauguma tendence 80. gados, maksimumu sasniedzot 1991. gadā. Turpmākajos gados novērota zemāka nitrātu koncentrācija, kura tomēr 80.-to gadu līmeni nesasniedza.
Pārejas ūdeņos arī 80.-tajos gados nitrātu koncentrācijas bija zemākas, nekā turpmākajā periodā, šeit maksimums novērots 1990.g. ziemā. Tomēr jāatzīst, ka pārejas ūdeņos ziemas periodā samērā liela loma ir paaugstinātajai upju notecei siltajās ziemās un 1990.g. maksimums ir skaidrojams ar ļoti augsto upju noteci (Daugavas notece bija lielāka par 300%). Līdzīgi, kaut arī zemāki ziemas maksimumi, novēroti arī vēlāk.
Līča piekrastē tāpat atzīmējams 90.-to gadu pirmās puses maksimums, pēc kura novērotas zemākas nitrātu koncentrācijas. Tomēr jāņem vērā apstāklis, ka piekrastē ziemā veikti mazāk novērojumi, pie tam dažādās ziemās ir apsekots dažāds staciju skaits.



Fosfātu koncentrācijas daudzgadīgās tendences atšķiras no nitrātu tendencēm. Fosfātu koncentrācijas pieauguma tendence uzsākās 80.-to gadu beigās un turpinājās arī 90.-jos gados, šeit atšķirībā no nitrātiem, samazināšanās tendence netika novērota, koncentrācija kopumā palika augsta.
Pārejas ūdeņos fosfātu koncentrācijas bija lielākas nekā atklātajā daļā, taču šī starpība nebija tik ievērojama kā nitrātiem, jo upju notecei fosfātu koncentrācijas sadalījumā šajos ūdeņos ir ievērojami mazāka loma, nekā nitrātu sadalījumā.
Līča piekrastē koncentrācijas kopumā nedaudz augstākas nekā tā atklātajā daļā, bet zemākas nekā pārejas ūdeņos.

Pārskata periodā finansējuma trūkuma dēļ novērojumi tikai veikti tikai 2008. un 2009.g. ziemā, tāpēc nav iespējams izvērtēt vides stāvokli pēc šī kritērija 2010.-2011.g.



Rīgas līča atklātajā daļā 2008. g. ziemā nitrātu koncentrācija bija samērā tuva 1992.-2006.g. novērotajai, taču 2009.g. ziemā tā bija lielāka par šī perioda vidējo koncentrāciju. Turpretī pārejas ūdeņos un Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē nitrātu koncentrācija 2008.g. ziemā sakarā ar silto laiku un paaugstināto upju noteci, bija lielāka. Pārejas ūdeņos nitrātu koncentrācija 2009.g. ziemā bija zemāka par 1992.-2006.g. vidējo.
Visā Rīgas līcī fosfātu koncentrācija 2008.g. ziemā bija tuva 1988.-2006.g. novērotajiem minimālajiem lielumiem, bet 2009.g. ziemā tuva šā perioda maksimālajiem lielumiem. 2009.g. paaugstinātās koncentrācijas līča atklātajā daļā 2009.g. izraisīja sāļā un fosforiem bagātākā Baltijas jūras ieplūde 2008./2009.g. ziemā visā piedibens slānī.

2012. un 2013. gada ziemā novērojumi netika veikti.

AVOTS: Latvijas Hidroekoloģijas institūts www.lhei.lv