Labas un augstas ūdens kvalitātes ūdens objektu īpatsvars

Ekoloģiskā kvalitāte ir virszemes ūdeņu ekosistēmu struktūras un funkcionēšanas kvalitāte. Virszemes ūdensobjektus saskaņā ar 19.10.2004. MK noteikumos Nr.858 „Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību” noteiktajiem ekoloģiskās kvalitātes kritērijiem (bioloģiskajiem, hidromorfoloģiskajiem, ķīmiskajiem un fizikāli ķīmiskajiem iedala augstas (etalonstāvokļa) ekoloģiskās kvalitātes klasē, labas ekoloģiskās kvalitātes klasē vai vidējas ekoloģiskās kvalitātes klasē. Ja dati liecina, ka ūdensobjekta (ŪO) ekoloģiskā kvalitāte ir sliktāka par vidējo, to iedala sliktas ekoloģiskās kvalitātes klasē vai ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes klasē, lai varētu izvēlēties piemērotākos pasākumus attiecīgā ŪO stāvokļa uzlabošanai.
Atbilstība provizoriskās ekoloģiskās kvalitātes klasēm noteikta saskaņā ar 21.12.2009. ar Vides ministra rīkojumu apstiprināto upju baseinu apsaimniekošanas plānu 5.pielikuma „Virszemes ūdeņu kvalitātes rādītāji upju/ezeru ūdensobjektiem un stipri pārveidotiem upju/ezeru ūdensobjektiem” klašu robežvērtībām. Upju ūdeņu provizoriskā ekoloģiskā kvalitāte noteikta pēc sekojošiem gada vidējiem (fizikāli ķīmiskajiem parametriem) vai pavasara/vasaras vidējiem (bioloģiskajiem parametriem) kvantitatīvajiem rādītājiem – skābekļa satura, bioķīmiskā skābekļa patēriņa BSP5, amonija jonu slāpekļa koncentrācijas, kopējā slāpekļa un kopējā fosfora koncentrācijas un saprobitātes indeksa vērtībām. Ezeru ūdeņu provizoriskā ekoloģiskā kvalitāte vērtēta pēc sekojošu parametru gada vidējām (fizikāli ķīmiskajiem parametriem) vai veģetācijas sezonas vidējām (bioloģiskajiem parametriem) koncentrācijām – kopējais slāpeklis, kopējais fosfors, hlorofils a un fitoplanktona kopējā biomasa, kā arī pēc caurredzamības ar Seki disku dzidrūdens ezeriem. Konkrēta ŪO ekoloģisko kvalitāti novērtē, nosakot tā monitoringā konstatēto kvalitātes rādītāju vērtību atbilstību kādai no 5 kvalitātes klasēm un izdarot kopvērtējumu pēc sliktākā rādītāja.
Tā kā virszemes ūdeņu kvalitātes monitorings visos pārskata gados nav veikts visu sezonu ietvaros, tad tendenci pa gadiem nevar izvērtēt, jo sezonalitātei ir nozīmīga ietekme uz daudzu ekoloģisko kvalitāti limitējošo rādītāju koncentrācijām. Visvairāk labas un augstas provizoriskās ekoloģiskās kvalitātes ŪO ir Gaujas un Ventas upju baseinu apgabalos, bet vismazāk – parasti Lielupes upju baseinu apgabalā. Upēm problemātiskākie kvalitātes elementi ir N_kop un P_kop, bet ezeriem – bioloģiskās kvalitātes rādītāji – hlorofila a koncentrācija un fitoplanktona biomasa, kā arī caurredzamība ar Seki disku.

Labas un augstas ūdens kvalitātes ūdensobjektu skaits salīdzinājumā ar kopējo ūdensobjektu skaitu no 2008. līdz 2011. gadam


Papildinājums Excel formātā - 2012. - 2014. gada dati

AVOTS: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs www.meteo.lv