Hlorofila-a vidējā vasaras koncentrācija pārejas, piekrastes un jūras ūdeņos, mg/m³

Hlorofila-a mērījumi tiek izmantoti aļģu biomasas novērtēšanai, jo tā koncentrācija vasaras virsējā 0-10 m slānī raksturo barības vielu uzkrājumu dzīvajos audos. Tā kā pie lielākas eitrofikācijas pakāpes biogēno vielu saturs vasarā ir zemāks, jo tas tiek asimilēts fitoplanktonā, tad hlorofila-a koncentrācija vasaras mēnešos tiek izmantota kā eitrofikācijas rādītājs. Vasarā hlorofila-a koncentrāciju biogēno elementu atlikums pēc pavasara “ziedēšanas”, ar upēm vai no atmosfēras ienestais biogēnu daudzums, kā arī biogēni, kuri izdalās no sedimentiem, un samaisīšanās rezultātā uzcelti ūdens virsējā slānī.
Hlorofila-a daudzgadīgā gaita, tāpat kā pārējie indikatori, uzrāda mazāku eitrofikāciju līdz 80. –to gadu sākumam. 90.-to gadu sākumā novērota vasaras hlorofila koncentrācijas samazināšanās, kurai 90.-to gadu beigās sekoja jauna palielināšanās, maksimumu sasniedzot 2000. gadā, pēc kura atkal novērota koncentrācijas samazināšanās.



Pārskata periodā hlorofila-a koncentrācija 2008.-2010.g. vasarās bija zema, līča atklātajā daļā ļoti tuvas koncentrācijas visās 3 vasarās, pārejas ūdeņos un līča piekrastē pārskata periodā novērota koncentrācijas samazināšanās. Šeit tāpat kā vasaras caurspīdībā vērojama ekoloģiskās situācijas uzlabošanās, t.i. iezīmējās hlorofila-a koncentrācijas samazināšanās trends līča atklātajā daļā sākot no 2004.g. vasaras, bet pārejas ūdeņos un piekrastē - no 2005.gada. Savukārt Baltijas jūras piekrastē novērojama pretēja tendence – hlorofila koncentrācijas palielināšanās, sākot no 2006. gada.

2012.gada vasarā novērojumi netika veikti, 2013.gada dati excel formātā.

AVOTS: Latvijas Hidroekoloģijas institūts www.lhei.lv