Notekūdeņu emisija virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem
Biogēno elementu emisijas virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem (N_kop. un P_kop.)
Skābekli patērējošo organisko vielu ienese virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem (BSP- 5)

Ūdenī šķīstošie slāpekļa un fosfora savienojumi, kā arī bioloģiski noārdāmās organiskās vielas, ir galvenās augu barības vielas (biogēnās vielas jeb biogēni), kuru nonākšana virszemes ūdeņos izsauc to eitrofikāciju un ekosistēmas degradāciju. Slāpekļa un fosfora daudzumu, kas ar notekūdeņiem nonāk virszemes ūdeņos gada laikā, raksturo, nosakot kopējā slāpekļa (N_kop) un kopējā fosfora (P_kop) saturu notekūdeņos un izsakot to kā slāpekļa un fosfora slodzi noteiktā laika posmā (tonnas gadā). Bioloģiski noārdāmo organisko vielu daudzumu notekūdeņos izsaka ar bioķīmiskā skābekļa patēriņu (BSP-5), un arī vērtē kā slodzi tonnās gadā.

No punktveida avotiem galvenais šo vielu avots ir lielāko pilsētu un apdzīvoto vietu komunālo saimniecību notekūdeņi, kuri pēc attīrīšanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās tiek novadīti virszemes ūdens objektos. Komunālās saimniecības un uzņēmumi novada vidē 60-80% no kopējās punktveida avotu biogēnu slodzes.



Izņemot to, ka 2009. un 2010. gadā ir vērojams piesārņojuma slodzes samazinājums faktiski visiem 3 parametriem, citas likumsakarības piesārņojuma datu dinamikā novērot nevar.

Jebkuri notekūdeņi atšķiras no dabā esošajiem, cilvēku darbības rezultātā nepiesārņotiem ūdeņiem. Neattīrītu notekūdeņu nokļūšana atklātos ūdeņos vai gruntī var nodarīt lielu kaitējumu videi un arī cilvēku veselībai, tāpēc ir svarīgi censties attīrīt notekūdeņus līdz iespējami tīrākam, tuvu dabiskam kvalitatīvam stāvoklim visās centralizētajās (pilsētu) un arī individuālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Notekūdeņu novadīšana tiek uzskaitīta tikai no izplūdēm, kuras ir reģistrētas piesārņojošās darbības vai ūdens resursu lietošanas atļaujās.



Pēdējo 4 gadu periodā novērojama vāji izteikta tendence notekūdeņu apjomam nedaudz pieaugt – kaut arī starpība novadīto notekūdeņu daudzumā starp 2008. un 2011. gadu ir apmēram 45 miljoni m3, tomēr šis pieaugums nav pakāpenisks.

Papildinājums Excel formātā - 2012. - 2014. gada dati

AVOTS: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs www.meteo.lv