Būvmateriālu izejvielu (ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, māls, smilts, smilts-grants) krājumi
Būvmateriālu izejvielu ieguves apjoms
Kūdras krājumi (ar mitrumu 40%)
Kūdras ieguves apjoms

Latvijā nozīmīgos dabas resursus veido tādi derīgie izrakteņi kā dolomīts, ģipšakmens, kaļķakmens, smilts-grants, smilts, kvarca smilts, māls un kūdra. Šie derīgie izrakteņi ir pietiekami labi izpētīti un nodrošina ar izejmateriāliem dažādas rūpniecības un tautsaimniecības nozares, tiek izmantoti lauksaimniecībā, kā dabīgie būvmateriāli un to izejvielas, retāk arī enerģētikā.

Vietējo resursu izpēte un derīgo izrakteņu krājumu novērtējums ir būtisks tautsaimniecības attīstībai, jo šī informācija ir ļoti nepieciešama ne tikai esošās derīgo izrakteņu pārstrādes rūpniecības attīstībai, bet arī jaunu tehnoloģiju ieviešanai.

Pēdējo četru gadu laikā vislielākais pieprasījums ir pēc smilts, smilts-grants un dolomīta, kuri pēc pārstrādes tiek izmantoti kā būvniecības un ceļu būves materiāli. 2008.gadā derīgo izrakteņu ieguves apjomi samazinājās. Visvairāk (divreiz) samazinājās smilts-grants, smilts, dolomīta un ģipšakmens ieguves apjomi, mazāk – kaļķakmens un kūdras. Kopš 2010.gada derīgo izrakteņu ieguve ir stabilizējusies ar nelielu pieauguma tendenci. 2011.gadā kaļķakmens, māla un kūdras iegūtais daudzums jau ir bijis pat lielāks nekā 2008.gadā.

Vienlaicīgi ar agrāk izpētītiem krājumiem notiek jaunu atradņu, galvenokārt smilts-grants, smilts un dolomīta iegulu izpēte, kas vairāk ir saistīta ar zemes dzīļu īpašumtiesībām un vēlmi izejvielas atrast tuvāk to patēriņa objektam. Ģipšakmens krājumu apjoms ir samazinājies, jo to izpēte pēdējos četros gados nav notikusi. Arī kūdras krājumi samazinājušies, jo iegūtais apjoms ir bijis lielāks par tās krājumu pieaugumu. Kopumā visu derīgo izrakteņu krājumu rezerves ir pietiekošas un apmierina esošo tirgus pieprasījumu.









Papildinājums Excel formātā - 2012. un 2013. gada dati

AVOTS: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs www.meteo.lv