Robežšķērsojošo ūdeņu radītā N_kop un P_kop slodze (pie valsts robežas) salīdzinājumā ar kopējo upes slodzi uz Baltijas jūru (upju grīvās)

Indikators palīdz novērtēt, cik lielu daļa no jūrā ieplūstošās biogēnu slodzes valstī ienāk no pārrobežu valstīm un cik lielu daļa tiek pievienota Latvijas teritorijā.
Latvijas lielāko pārrobežu upju notece pārskata periodā vislielākā bija 2010. gadā, otra lielākā - 2009. gadā, ar ko korelē arī Baltijas jūrā ienesto barības vielu apjoms. Valstī tika ienesti 62,5 % no jūrā ietekošā slāpekļa un 76,17 % - fosfora. No pārrobežu upēm Daugava ir bijusi lielākais biogēno elementu ienesējs, otrs lielākais – Lielupe¹.
Upju grīvās esošo pilsētu (Rīga, Jūrmala, Venta, Liepāja, Salacgrīva) radītās slodzes aprēķinos nav iekļautas, jo ilgtermiņa ūdeņu kvalitātes monitoringa stacijas atrodas augšpus upju grīvām.



Kopējā slāpekļa un kopējā fosfora slodzes tūkstošos tonnu Latvijas lielāko robežšķērsojošo upju pierobežas (Bārta, robeža; Venta, Nīgrande; Mūsa, robeža un Mēmele, Skaistkalne, Daugava, Piedruja) un piejūras (Bārta, Dūkupji; Venta, Vendzava; Lielupe, Kalnciems; Daugava, Lipši) kvalitātes monitoringa stacijas.



_____
¹ 2009.gada slodžu aprēķinā trūkstošie ikmēneša P_kop. un N_kop. koncentrāciju dati tika aizvietoti ar 2008.g.datiem; 2010. un 2011. gadā - ar 2009. vai 2008.g.datiem

Papildinājums Excel formātā - 2012. - 2014. gada dati

AVOTS: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs www.meteo.lv