Apzināto bioloģiski vērtīgo zālāju platība
Bioloģiski vērtīgo zālāju platība, kurā tiek ievēroti atbalsta saņemšanas nosacījumi

Ar dabiskajiem zālājiem dabas aizsardzības izpratnē Latvijā tiek saprasti neielaboti dabiski vai daļēji dabiski zālāji un palieņu pļavu gadījumā dažkārt arī ielaboti zālāji, kas visi atbilst kādam Eiropas Savienības (ES) Sugu un biotopu direktīvas objektam (Rūsiņa 2010). Kopā ar dabiskajiem zālājiem parasti tiek aplūkoti arī zālāji, kas ir sevišķi nozīmīgi kā dzīvotnes īpaši aizsargājamiem putniem. Visi dabiskie un putnu dzīvotņu zālāji papildus to vispārīgajai nozīmei bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā (turpmāk - BDUZ) ir arī starptautisku juridisko saistību objekti, kam jānodrošina labvēlīgs aizsardzības statuss.
Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD) datiem Lauku reģistrā bioloģiski vērtīgo zālāju (turpmāk – BVZ) platības veido vairāk kā 80 000 ha (1.att.). Zālāju apsekošana un to atzīšana par atbilstošiem BVZ kritērijiem ir notikusi vairākās kārtās. Pēdējā no tām – 2009. gada vasarā, pateicoties kam BVZ platības palielinājās no 63 tūkst. ha līdz 85 tūkst. ha, no kuriem aptuveni 9 tūkst. ha ir ārpus LAD lauku blokiem (1. tab.).
Tā kā līdz šim pieteikšanās laiks uz apsekojamajiem zālājiem bija ierobežots, tad daudzi lauksaimnieki nepaspēja pieteikt savas pļavas novērtēšanai. Saimniecības, kuras jau apsaimnieko BVZ un saņem BDUZ atbalstu, būtu gatavas vēl pieteikt no 3774 līdz 5240 ha bioloģiski vērtīgo zālāju uz BDUZ atbalstu. Ņemot vērā LDF pieredzi, neapsekoto BVZ platību skaitlis provizoriski varētu būt zemāks nekā lauksaimnieki uzskata.¹
BVZ identificēšanas ietvaros veiktā zālāju izpēte notika pēc vienotas metodikas (izstrādājis Latvijas dabas fonds, turpmāk - LDF), kas balstīta uz bioloģiskās daudzveidības novērtējumu pļavās. No botāniskā aspekta pļavas tiek vērtētas pēc to struktūras un indikatorsugu klātbūtnes, kuras norāda uz dabiskām, neielabotām pļavām. Šādām indikatorsugām jābūt vismaz piecām. Pļavām jābūt neartām, ilgstoši pļautām vai ganītām. Ekspertu apsekojumi liecina, ka cilvēki nereti nav īsti izpratuši bioloģiski vērtīgo zālāju būtību un lūguši apsekot gandrīz visus viņu īpašumā esošos zālājus, iepriekš neizvērtējot, vai tie pat teorētiski varētu atbilst BVZ prasībām.
__________
¹ LVAEI „Aptaujas rezultātu analīze par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos un attīstības tendencēm”, 2011.g.

Dabiskie zālāji dabā identificējami un to kvalitāte novērtējama atbilstoši to botāniskajam sastāvam un ekoloģiskajiem apstākļiem, kas aprakstīti speciālā metodikā (Auniņš 2010), bet sugu dzīvotnes - atbilstoši attiecīgo sugu klātbūtnei. Šo zālāju normāla sastāvdaļa bieži vien ir dažādi ainavas elementi (mitras ieplakas, koki, krūmi un to grupas, akmeņu krāvumi u.c.).

Bioloģiski vērtīgo zālāju statuss un datu avoti par platībām galvenokārt saistās ar BVZ reģistrēšanu „Agrovides” maksājumu apakšprogrammas – „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” (BDUZ) atbalsta saņemšanai (2.tabula).
Agrovides maksājumu mērķis ir veicināt bioloģiskās un vidi saudzējošas lauksaimniecības attīstību, kas rada ievērojami mazāku ķīmisko vielu slodzi videi, salīdzinot ar tradicionālo lauksaimniecību, saglabājot bioloģisko daudzveidību un nepieļaujot lauku ainavas degradāciju, tādējādi nodrošinot agrovides resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Tātad, 2011.gadā tika saņemti 4 518 iesniegumi par 37,5 tūkst. atbalsttiesīgajiem ha (2.att.), kas liecina par līdzšinējo atbalsta maksājumu tendenču saglabāšanos. Jāpiemin, ka daudzos gadījumos BVZ platības ir bioloģisko saimniecību LIZ platībās un nereti šīs platības tiek sertificētas un pieteiktas vienotam BLA atbalstam, nevis tieši BDUZ atbalstam.

Papildinājums Excel formātā - 2012.gada dati

AVOTS: Zemkopības ministrija www.zm.gov.lv