Seki dziļums (piekrastes, pārejas un jūras ūdeņos, vidējā vasaras vērtība), m

Ūdens caurspīdība (pēc Seki diska) ir galvenokārt saistīta ar fitoplanktona attīstību, upju ūdens ieplūdi un uzduļķojumu no sedimentiem. Ziemā bioloģiskā aktivitāte ir tuva nullei, caurspīdību pamatā nosaka uzduļķojums, bet Rīgas līcī arī ūdenī izšķīdušā formā esošie lielmolekulārie organiskie savienojumi – krāsainais izšķīdušais organiskais materiāls (CDOM). Pavasarī galvenais caurspīdību noteicošais faktors ir fitoplanktona “ziedēšana”, kuras intensitāti nosaka kā ziemas biogēnu uzkrājums no vienas puses, tā arī ar upju noteci ienestie biogēni no otras puses. Vasarā noteicošais faktors tāpat ir bioloģiskā aktivitāte, pamatā zilaļģu attīstība, tā kā pavasarī eitrofikācijas novērtēšanai noteikti nepieciešams izmantot arī maksimālo hlorofila koncentrāciju, kuras "notveršanai" pavasarī būtu jāveic daudz biežāki novērojumi, tad kā eitrofikācijas indikators tiek izmantota vasaras hlorofila koncentrācija (tāpat kā vasaras caurspīdība pēc seki diska).
Ūdens caurspīdības daudzgadīgajā gaitā tāpat uzrāda mazāku eitrofikāciju līdz 80.-to gadu sākumam (vasaras caurspīdība bija ap 4,5 m), tad caurspīdības samazināšanās līdz 90.-iem gadiem, pēc tam tās stabilizācija - vērojama samērā patstāvīga zema caurspīdība (ap 3,5 m).



Pārskata periodā 2008.-2010.g. vasarā (2011.g. vasarā sakarā ar niecīgo monitoringa programmas finansējuma novērojumi netika veikti) Rīgas līča atklātajā daļā caurspīdība bija tuva 1983.-2007.g. maksimālajai, vasaras vidējā caurspīdība pārskata periodā pieauga no 4.1 līdz 4.6 m, pie kam varam vērot vasaras caurspīdības pieauguma tendenci, sākot no 2004.g. Arī pārejas un līča piekrastes ūdeņos pārskata periodā caurspīdība bija augstāka par eitrofikācijas perioda vidējo, šeit pieauguma tendence iezīmējas no 2005.gada.
Baltijas jūras piekrastē pārskata periodā caurspīdība bija zema, zemāka nekā iepriekšējos gados (2004.-2007.g.), ko varētu būt izraisījusi Nemūnas saldūdens ieplūde. Tomēr sakarā ar nelielo novērojumu gadu skaitu šeit grūti runāt par kaut kādām caurspīdības tendencēm.

2012.gada vasarā novērojumi netika veikti, 2013.gada dati excel formātā.

AVOTS: Latvijas Hidroekoloģijas institūts www.lhei.lv