Virszemes ūdens ņemšanas apjoms un patēriņa sadalījums pa tautsaimniecības sektoriem
Pazemes ūdens ņemšanas apjoms un patēriņa sadalījums pa tautsaimniecības sektoriem

Tautsaimniecībā izmantotais ūdens Latvijā tiek ņemts kā no virszemes, tā no pazemes avotiem. Tiek uzskaitīts tikai tas ūdens, kas tiek paņemts no piesārņojošās darbības vai ūdens resursu lietošanas atļaujās reģistrētām ņemšanas vietām. Ūdens daudzums, kas tiek izmantots, neizņemot to no ūdenstilpes (piemēram, hidroelektrostaciju darbināšanai vai ūdens līmeņa regulēšanai hidrotehniskajās būvēs), šajā ņemšanas statistikā netiek uzskaitīts. Arī lietus ūdens (nokrišņi) te netiek ieskaitīti.



Statistikas dati liecina, ka izmantošanai tautsaimniecībā tiek ņemti galvenokārt pazemes ūdeņi, kuru ņemšanas apjomi ir apmēram 2 reizes lielāki par virszemes ūdeņu ņemšanas apjomiem – vidēji gadā 216 miljoni m³ pazemes ūdeņu pret 102 miljoniem m³ virszemes ūdeņu. Pēdējo 4 gadu periodā nevar novērot izteiktas ņemtā ūdens apjoma samazināšanās vai pieauguma tendences.

Ūdens ņemšana pa tautsaimniecības nozarēm tiek uzskaitīta, izmantojot saimnieciskās darbības NACE 2. redakcijas klasifikāciju, kura ļauj izdalīt lielākās nozaru grupas – lauksaimniecību, rūpniecību, komunālo saimniecību un pārējās nozares (tirdzniecība, transports, pakalpojumi u.c.).



Statistikas dati liecina, ka virszemes ūdeņu ņemšana notiek galvenokārt komunālo pakalpojumu nodrošināšanai, taču pēc apjomiem arī lauksaimniecība un rūpniecība veido salīdzināmu ieguldījumu šī dabas resursa izmantošanā. Virszemes ūdens apjomi, kas tiek ņemti izmantošanai pārējās nozarēs, ir nenozīmīgi.



Pazemes ūdeņu ņemšanā nozaru griezumā arī dominē komunālo pakalpojumu nodrošināšana, un šeit daudz jūtamāk parādās pārējo nozaru ieguldījums. Rūpniecības un lauksaimniecības ieguldījums pazemes ūdeņu ņemšanā ir salīdzinoši neliels.

Diemžēl datu svārstības (jo īpaši pazemes ūdeņu ņemšanas gadījumā) neļauj izdarīt nekādus viennozīmīgus secinājumus par tendencēm.

Papildinājums Excel formātā - 2012. - 2014. gada dati

AVOTS: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs www.meteo.lv