Indikatorsugu populāciju demogrāfijas rādītāji: melnais stārķis, baltais stārķis, mazais ērglis un lasis

Līdz 9% no melnā stārķa (Ciconia nigra) pasaules populācijas ligzdoja Latvijā.
Latvijā ligzdo ~ 10 000 balto stārķa (Ciconia cionia) pāru jeb 5% no pasaules populācijas. Ligzdu blīvums Latvijā ir vidēji 49 ligzdas uz 100m2 lauksaimniecībā izmantojamas zemes un 2008., 2009. gados nav būtiski mainījies.
Līdz 20% no mazā ērgļa (Aquila pomarina) pasaules populācijas ligzdo Latvijā. Šai sugai vienlīdz nozīmīgas ir gan atklātas - pļavu ekosistēmas (barības iegūšanai), gan mežu ekosistēmas (ligzdošanai). Mazā ērgļa populācijas stāvoklis liecina par vides kvalitāti kopumā.
Mazā ērgļa ligzdojošo un teritoriālo pāru uzskaites un ligzdošanas sekmju noteikšana tiek veikta piecos parauglaukumos: „Murmastienē”, „Žūklī”, „Bukaišos”, „Pālē” un „Mazgramzdā”. Tabulā raksturotas mazā ērgļa ligzdošanas sekmes - izlidojušo jauno putnu skaits no ligzdojoša pāra ligzdas, ko izsaka jauno putnu skaitā uz klātesošu pāri (juv./klātesošs pāris). Kopumā skaita dinamikas tendence kopš pētījumu uzsākšanas tiek vērtēta kā būtiski negatīva (p<0,05) (U.Bergmanis, 2009).

● DAP nav pieejami dati par 2010. un 2011.gadu, jo netika piešķirts finansējums monitoringa veikšanai


Lasis (Salmo salar) ir Latvijā un Eiropā aizsargājama, saimnieciski nozīmīga zivju suga. Lasis un Taimiņš (Salmo trutta) ir ceļotājzivis un to mazuļu skaita izmaiņas norāda gan upju, gan jūras vides kvalitāti. Stabilas lašveidīgo zivju nārsta vietas ir Gaujas, Salacas, Ventas un Sakas upju baseinos.
Laša un taimiņa smoltu uzskaite Salacā notiek ar speciālas konstrukcijas murdu. Lai aprēķinātu uz jūru migrējošo lašveidīgo zivju mazuļu skaitu, vairākas reizes sezonā (20) tiek veikta to iezīmēšana ar strīmera tipa zīmītēm. Aprēķināts, ka 2009. gadā Salacā uz jūru migrēja 25 000 laša un 16 000 taimiņa smolti. Iegūtie rezultāti liecina, ka šo zivju mazuļu produkcija Latvijas upēs ir stabila.

● DAP nav pieejami dati par 2010. un 2011.gadu, jo netika piešķirts finansējums monitoringa veikšanai

Papildinājums Excel formātā - 2012., 2013. un 2014. gada dati

AVOTS: Dabas aizsardzības pārvalde www.daba.gov.lv